“Gigabitu pilsētas” izveides pamatmērķis ir likt pamatu digitālās ekonomikas attīstībai un veicināt sociālās ekonomikas pāreju jaunā augstas kvalitātes attīstības posmā. Šī iemesla dēļ autors analizē “gigabitu pilsētu” attīstības vērtību no piedāvājuma un pieprasījuma viedokļa.
Piedāvājuma pusē “gigabitu pilsētas” var maksimāli palielināt digitālās “jaunās infrastruktūras” efektivitāti.
Pēdējo desmitgažu laikā praksē ir pierādījies, ka liela mēroga ieguldījumi infrastruktūrā var stimulēt saistīto nozaru izaugsmi un veidot labu pamatu sociālās ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai. Tā kā jaunās enerģijas un jaunās informācijas un komunikācijas tehnoloģijas pakāpeniski kļūst par galveno sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēku, ir nepieciešams vēl vairāk stiprināt jaunas infrastruktūras būvniecību, lai panāktu “virzošu” attīstību.
Pirmkārt, digitālajām tehnoloģijām, piemēram, gigabitu pasīvajiem optiskajiem tīkliem, ir ievērojama atdeves likme. Saskaņā ar Oxford Economics analīzi, par katru 1 ASV dolāra pieaugumu digitālo tehnoloģiju investīcijās IKP var palielināt par 20 ASV dolāriem, un vidējā atdeves likme no ieguldījumiem digitālajās tehnoloģijās ir 6,7 reizes lielāka nekā nedigitālajās tehnoloģijās.
Otrkārt, gigabitu pasīvā optiskā tīkla būvniecība balstās uz liela mēroga rūpniecisko sistēmu, un savienojuma efekts ir acīmredzams. Tā sauktais gigabits nenozīmē, ka termināļa savienojuma puses maksimālais ātrums sasniedz gigabitu, bet gan to, ka tam ir jānodrošina gigabitu pasīvā optiskā tīkla stabila lietošanas pieredze un jāveicina nozares zaļā un enerģiju taupošā attīstība. Tā rezultātā (GPON) gigabitu pasīvie optiskie tīkli ir veicinājuši jaunu tīkla arhitektūru, piemēram, mākoņtīklu integrācijas, “East Data, West Computing” un citu modeļu, projektēšanu un būvniecību, kas ir veicinājuši mugurkaula tīklu paplašināšanu un datu centru, skaitļošanas jaudas centru un perifērijas skaitļošanas iekārtu būvniecību. Veicināt inovācijas dažādās informācijas un komunikāciju nozares jomās, tostarp mikroshēmu moduļus, 5G un F5G standartus, zaļās enerģijas taupīšanas algoritmus utt.
Visbeidzot, “gigabitu pilsēta” ir visefektīvākais veids, kā veicināt gigabitu pasīvo optisko tīklu izbūvi. Pirmkārt, pilsētu iedzīvotāju un rūpniecības blīvums ir liels, un ar tādu pašu resursu ieguldījumu var sasniegt plašāku pārklājumu un dziļākas lietojumprogrammas nekā lauku apvidos; otrkārt, telekomunikāciju operatori aktīvāk iegulda pilsētu infrastruktūrā, kas var ātri gūt peļņu. Kā peļņas centrs tā izmanto metodi “būvniecība-ekspluatācija-peļņa”, lai veicinātu, savukārt infrastruktūras būvniecībai lauku apvidos tā vairāk koncentrējas uz universālo pakalpojumu ieviešanu; treškārt, pilsētas (īpaši centrālās pilsētas) vienmēr ir bijušas jaunas. Apgabalos, kur tehnoloģijas, jauni produkti un jaunas iekārtas tiek ieviestas pirmo reizi, “gigabitu pilsētu” būvniecībai būs demonstrējoša loma un tā veicinās gigabitu pasīvo optisko tīklu popularizēšanu.
Pieprasījuma pusē “gigabitu pilsētas” var veicināt digitālās ekonomikas attīstību ar ierobežotu piepūli.
Jau tagad ir aksioma, ka infrastruktūras būvniecībai var būt sviras loma sociālās un ekonomiskās attīstības veicināšanā. Runājot par jautājumu "vispirms vista vai ola", atskatoties uz industriālās ekonomikas attīstību, parasti vispirms tiek izstrādātas tehnoloģijas, un pēc tam parādās pilotprodukti vai risinājumi; liela mēroga infrastruktūras būvniecība, pietiekama impulsa veidošana visai nozarei, izmantojot inovācijas, mārketingu un popularizēšanu, rūpniecisko sadarbību un citas metodes, ļauj efektīvi realizēt infrastruktūras sviras ieguldījumu vērtību.
Gigabitu pasīvā optiskā tīkla būvniecība, ko pārstāv “gigabitu pilsēta”, nav izņēmums. Kad policija sāka veicināt “divkāršā gigabitu” tīkla būvniecību, tas bija mākslīgais intelekts, blokķēde, metaverse, īpaši augstas izšķirtspējas video utt. Jauno informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, ko pārstāv lietu internets, pilna mēroga uzplaukuma priekšvakars sakrīt ar nozares visaptverošas digitalizācijas sākumu.
Gigabitu pasīvā optiskā tīkla izbūve ne tikai veic kvalitatīvu lēcienu esošajā lietotāju pieredzē (piemēram, video skatīšanās, spēļu spēlēšana utt.), bet arī paver ceļu jaunu nozaru un jaunu lietojumprogrammu attīstībai. Piemēram, tiešraides nozare attīstās virzienā, kurā tiešraide ir pieejama ikvienam, un augstas izšķirtspējas, zemas latentuma un interaktīvas iespējas ir kļuvušas par realitāti; medicīnas nozare ir īstenojusi telemedicīnas visaptverošu popularizēšanu.
Turklāt gigabitu pasīvo optisko tīklu attīstība arī palīdzēs taupīt enerģiju un samazināt emisijas, kā arī palīdzēs drīzumā sasniegt "dubultā oglekļa" mērķi. No vienas puses, gigabitu pasīvo optisko tīklu būvniecība ir informācijas infrastruktūras modernizācijas process, īstenojot "pāreju" uz pārāk zemu enerģijas patēriņu; no otras puses, pateicoties digitālajai transformācijai, ir uzlabota dažādu aktīvu darbības efektivitāte. Piemēram, saskaņā ar aplēsēm, tikai F5G būvniecības un ieviešanas ziņā tas varētu palīdzēt samazināt oglekļa dioksīda emisijas par 200 miljoniem tonnu nākamo 10 gadu laikā.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 26. maijs
