Uzrunā ASV vēstniecībā Hariss sacīja, ka pasaulei ir jāsāk rīkoties tagad, lai risinātu “visu” mākslīgā intelekta risku spektru, ne tikai eksistenciālus draudus, piemēram, masveida kiberuzbrukumus vai mākslīgā intelekta formulētus bioloģiskos ieročus.
“Pastāv arī papildu draudi, kas arī prasa mūsu rīcību, draudi, kas pašlaik nodara kaitējumu un daudziem cilvēkiem šķiet eksistenciāli,” viņa teica, minot kādu senioru, kuram tika atņemta veselības aprūpes programma kļūdaina mākslīgā intelekta algoritma dēļ, vai sievieti, kurai vardarbīgs partneris draudēja ar dziļviltojumiem.
Mākslīgā intelekta drošības samits ir mīlestības darbs Sunakam, tehnoloģiju entuziastam bijušajam baņķierim, kurš vēlas, lai Apvienotā Karaliste kļūtu par skaitļošanas inovāciju centru, un ir formulējis samitu kā globālas sarunas sākumu par drošu mākslīgā intelekta attīstību.
Hariss ceturtdien apmeklēs samitu, pievienojoties valdības amatpersonām no vairāk nekā divdesmit četrām valstīm, tostarp Kanādas, Francijas, Vācijas, Indijas, Japānas, Saūda Arābijas un Ķīnas, kas uzaicinātas saistībā ar dažu Sunaka valdošās Konservatīvās partijas biedru protestiem.
Panākt, lai valstis parakstītu vienošanos, kas dēvēta par Blečlija deklarāciju, bija sasniegums, pat ja tajā ir maz detaļu un nav ierosināts veids, kā regulēt mākslīgā intelekta attīstību. Valstis apņēmās strādāt pie “kopīgas vienošanās un atbildības” par mākslīgā intelekta riskiem, kā arī rīkot virkni turpmāku sanāksmju. Dienvidkoreja pēc sešiem mēnešiem rīkos mini virtuālu mākslīgā intelekta samitu, kam pēc gada sekos klātienes samits Francijā.
Ķīnas zinātnes un tehnoloģiju viceministrs Vu Džaohui sacīja, ka mākslīgā intelekta tehnoloģija ir “nenoteikta, neizskaidrojama un tai trūkst caurspīdīguma”.
“Tas rada riskus un izaicinājumus ētikas, drošības, privātuma un taisnīguma jomā. Tā sarežģītība pieaug,” viņš teica, norādot, ka Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins pagājušajā mēnesī uzsāka valsts globālo iniciatīvu mākslīgā intelekta pārvaldībai.
“Mēs aicinām uz globālu sadarbību, lai dalītos zināšanās un padarītu mākslīgā intelekta tehnoloģijas pieejamas sabiedrībai saskaņā ar atvērtā pirmkoda noteikumiem,” viņš teica.
Tesla izpilddirektors Elons Masks arī plāno apspriest mākslīgo intelektu ar Sunaku sarunā, kas tiks straumēta ceturtdienas vakarā. Tehnoloģiju miljardieris bija starp tiem, kas šogad parakstīja paziņojumu, paužot bažas par briesmām, ko mākslīgais intelekts rada cilvēcei.
Sanāksmē Blečlija parkā, bijušajā slepenajā Otrā pasaules kara šifru lauzēju bāzē, kas tiek uzskatīta par mūsdienu skaitļošanas dzimšanas vietu, piedalās arī Eiropas Komisijas prezidente Ursula fon der Leiena, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs un ASV mākslīgā intelekta uzņēmumu, piemēram, Anthropic, Google DeepMind un OpenAI, vadītāji, kā arī ietekmīgi datorzinātnieki, piemēram, Jošua Bendžio, viens no mākslīgā intelekta "krusttēviem".
Dalībnieki norādīja, ka slēgtās sanāksmes formāts ir veicinājis veselīgas debates. Neformālas tīklošanās sesijas palīdz veidot uzticību, sacīja Inflection AI izpilddirektors Mustafa Suleimans.
Tikmēr oficiālās diskusijās “cilvēki ir spējuši izteikt ļoti skaidrus paziņojumus, un tieši šeit ir redzamas būtiskas domstarpības gan starp ziemeļu, gan dienvidu valstīm, (un) valstīm, kas vairāk atbalsta un mazāk atbalsta atvērtā pirmkoda programmatūru,” žurnālistiem sacīja Suleimans.
Atvērtā pirmkoda mākslīgā intelekta sistēmas ļauj pētniekiem un ekspertiem ātri atklāt problēmas un tās risināt. Taču negatīvais aspekts ir tāds, ka pēc atvērtā pirmkoda sistēmas izlaišanas "ikviens to var izmantot un pielāgot ļaunprātīgiem mērķiem", sanāksmes laikā sacīja Bendžio.
"Pastāv šī nesaderība starp atvērtā pirmkoda programmatūru un drošību. Kā mēs ar to risinām?"
Tikai valdības, nevis uzņēmumi, var pasargāt cilvēkus no mākslīgā intelekta radītajām briesmām, pagājušajā nedēļā sacīja Sunaks. Tomēr viņš arī mudināja nesteigties regulēt mākslīgā intelekta tehnoloģijas, sakot, ka vispirms tās ir pilnībā jāizprot.
Turpretī Harisa uzsvēra nepieciešamību risināt problēmas šeit un tagad, tostarp “jau notiekošo sabiedrības kaitējumu, piemēram, aizspriedumus, diskrimināciju un dezinformācijas izplatīšanos”.
Viņa norādīja uz prezidenta Džo Baidena šonedēļ izdoto izpildrīkojumu, kurā noteikti mākslīgā intelekta aizsardzības pasākumi, kā pierādījumu tam, ka ASV rāda piemēru, izstrādājot mākslīgā intelekta noteikumus, kas darbojas sabiedrības interesēs.
Hariss arī mudināja citas valstis parakstīt ASV atbalstīto apņemšanos ievērot “atbildīgu un ētisku” mākslīgā intelekta izmantošanu militāriem mērķiem.
“Prezidents Baidens un es uzskatām, ka visiem līderiem… ir morāls, ētisks un sociāls pienākums nodrošināt, lai mākslīgais intelekts tiktu ieviests un attīstīts tā, lai sabiedrība tiktu aizsargāta no iespējama kaitējuma un tiktu nodrošināts, ka ikviens var baudīt tā sniegtās priekšrocības,” viņa teica.
Publicēšanas laiks: 2023. gada 21. novembris
